2018.gada 18.maijā, plkst.15.00 viesnīcas Radisson Blu Daugava konferenču zālē notika Eiropas Parlamenta deputāta Andreja Mamikina preses konference.
Tēma: Eiropas Parlamenta politisko grupu deputāti vērsīsies pie Latvijas ministru prezidenta Māra Kučinska un Latvijas Saeimā ar prasību pārskatīt Latvijas Republikas parlamenta apstiprinātos papildinājumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kuri paredz jaunu izglītības vadlīniju ieviešanu mazākumtautību skolās.
116 eiroparlamentārieši vērsušies pie Latvijas premjerministra un Saeimas ar prasību pārskatīt Latvijas Republikas parlamenta apstiprinātos papildinājumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kuri paredz jaunu izglītības vadlīniju ieviešanu mazākumtautību skolās. Šie papildinājumi nozīmē faktisku izglītības likvidēšanu krievu valodā. Prasībā uzsvērts, ka krievi Latvijā ir viena no Eiropas Savienības tradicionālajām lingvistiskajām minoritātēm, un Latvijas valdībai ir jāciena un jāievēro viņu tiesības. Eiroparlamentārieši atgādina, ka Eiropas Savienības līguma 2. pantā rakstīts, ka ES balstās tostarp nacionālo minoritāšu tiesību cieņā. Savukārt Vispārējā konvencijā par nacionālo minoritāšu aizsardzību, kuru Latvija ir ratificējusi, paredzēts, ka ievērojama pieprasījuma gadījumā mācībām ir jānotiek dzimtajā valodā. EP deputāti pasvītro, ka šāds pieprasījums no Latvijas krievvalodīgo iedzīvotāju puses pastāv.
Eiroparlamentārieši atgādina, ka Eiropas Parlamenta 2004. gada rezolūcijā, kura tika apstiprināta pirms Latvijas pievienošanās Eiropas Savienībai, EP uzsvēra nepieciešamību saglabāt ievērojamu mācību priekšmetu apjoma pasniegšanu un eksāmenus dzimtajā valodā. Šīs rekomendācija ir aktuālas un saistošas joprojām.
Prasības iniciatori ir Latvijas eiroparlamentārieši Miroslavs Mitrofanovs (LKS, Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa (Greens/EFA) un Andrejs Mamikins (Sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupa (S&D).
Andrejs Mamikins: “Ar katru EP deputātu, kurš pievienojās prasībai, mēs tikāmies, runājāmies un analizējām situāciju. Kolēģu rezumējums bija vienbalsīgs: “Kā kaut kas tāds var notikt vienā no Eiropas Savienības valstīm?!” Savus parakstus zem prasības ir atstājuši deputāti no visām 28 ES dalībvalstīm. Šī ir pirmā reize, kad tik ievērojams deputātu skaits tieši veidā vēršas pie Latvijas varas institūcijām. Uzskatu, ka Latvijas nacionālisma patiesā seja nav jāslēpj. Tāda daile ir jāatklāj pasaulei!”